Kustība sirds veselībai: kā fiziskās aktivitātes palīdz novērst un pārvaldīt sirds un asinsvadu slimības

Kustība sirds veselībai: kā fiziskās aktivitātes palīdznovērst un pārvaldīt sirds un asinsvadu slimības

Sirds ir mūsu dzinējspēks – tā nepārtraukti strādā, lainodrošinātu organismu ar skābekli un barības vielām. Tomēr mūsdienās sirds un asinsvaduslimības ir kļuvušas par galveno nāves cēloni Latvijā un pasaulē. Augstsasinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, liekais svars, smēķēšana unmazkustīgs dzīvesveids būtiski palielina risku saslimt ar infarktu, insultu vaicitām sirds problēmām. Labā ziņa – daudz kas ir mūsu pašu rokās. Viena noefektīvākajām un dabiskākajām zālēm sirds veselībai ir kustība.

Kāpēc kustība ir tik svarīga sirdij?

HEPA (Health-Enhancing Physical Activity) jeb veselībuveicinoša fiziskā aktivitāte ir jebkura ikdienas kustība, kas stiprina mūsuveselību – pastaiga, peldēšana, riteņbraukšana, nūjošana, dejošana vai treniņšsporta zālē. Nav svarīgi būt profesionālam sportistam – pietiek ar regulāru,sev piemērotu aktivitāti.

Pētījumi apliecina, ka regulāras fiziskās aktivitātes:

  • pazemina     asinsspiedienu un holesterīna līmeni,
  • uzlabo     asinsriti un sirds muskuļa darbību,
  • palīdz     uzturēt veselīgu svaru,
  • samazina     stresa līmeni un uzlabo miega kvalitāti,
  • līdz     pat 35% mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

Pat 20–30 minūtes ātras pastaigas dienā var būt nozīmīgsieguldījums veselīgākā un ilgākā dzīvē.

Cik daudz vajadzētu kustēties?

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiempieaugušajiem nepieciešamas vismaz 150–300 minūtes mērenas intensitātesaktivitātes nedēļā, piemēram, raitas pastaigas, riteņbraukšana vaipeldēšana. Papildus ieteicams 2–3 reizes nedēļā veikt spēka vingrinājumus,kas stiprina muskuļus un kaulus. Senioriem īpaši svarīgi ir līdzsvara unlokanības vingrinājumi, kas palīdz izvairīties no kritieniem un uzturkustīgumu.

Tikpat nozīmīgi ir mazināt sēdošo dzīvesveidu – ik pēcstundas piecelties, izstaipīties vai doties īsā pastaigā.

Droši un pakāpeniski

Ja jau ir diagnosticētas sirds un asinsvadu slimības,fiziskās aktivitātes ir ne mazāk būtiskas – tās var palīdzēt samazinātsimptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr svarīgi:

  • pirms     intensīvākām aktivitātēm konsultēties ar ārstu,
  • sākt     pakāpeniski, palielinot slodzi soli pa solim,
  • izvēlēties     sev patīkamus un drošus vingrinājumus,
  • neaizmirst     par ūdens uzņemšanu un regulārām atpūtas pauzēm.

Kustība nav tikai terapija – tā ir dzīvesveids, kas var kļūtpar labāko draugu tavai sirdij.

#BEACTIVEDAY 2025 – iespēja sākt

Šoruden, 23. septembrī, Latvija pievienosies Eiropaskustībai #BEACTIVEDAY 2025. Tā būs diena, kad sporta klubi, skolas, pašvaldībasun organizācijas aicinās ikvienu izkustēties – neatkarīgi no vecuma vaifiziskās sagatavotības. Piedaloties bezmaksas nodarbībās un aktivitātēs, tuvari atrast sev piemērotu kustības veidu, stiprināt sirds veselību un sajust,cik daudz prieka un spēka tā sniedz ikdienā.

Atceries – rūpes par sirdi sākas ar vienkāršu soli.Piecelies, izkusties un pievienojies #BEACTIVEDAY, lai Latvija kļūtu aktīvākaun veselīgāka!

 

Avots: https://drive.google.com/file/d/1OEr6roKH6sO_MWouPxmvgVYyHh-VKbkQ/view?usp=drive_link

Komentāri

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Autors:

Antons

January 12, 2022

Ārstniecības procesā ir jānodrošina pacientu tiesību reāla, nevis formāla aizsardzība un stingri jāievēro cilvēka cieņas principi, uzskata veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Komentēt

Jūsu komentārs tiek izskatīts un drīzumā tiks publicēts.
Lūdzu pārbaudiet visus laukus.

Līdzīgi raksti